Te ōlaga i te Tūlaga 2 | Living at Level 2

I nā Tūlaga Fakailo uma lele, ko nā tautuaga e tatau ke fakaauau e aofia ai nā tautuaga tau te ola mālōlō, nā gāluega mō nā fakalavelave fakafuaheki, nā fekavefakiga o nā uta, e tatala ma fakaauau ke fakatino pea. Ko nā pule gāluega i loto o nā tautuaga iēnei, e tatau ke fakaauau ō lātou tiute i luga o te tulāfono ke fakataunuku nā manakoga tau te ola mālōlō ma te haogalēmū o nā kau faigāluega.

I nā Tūlaga Fakailo uma, kāfai e toe i ei he fakalavelave fakafuaheki, mulimuli lava ki nā auala māhani e fakatino ai nā tautuaga o nā fakalavelave fakafuaheki. Ko nā fakatonuga ke olo ki ni koga puipuia ona ko he fakalavelave fakafuaheki, e tāua atu ia ke fakatino nailō nā fakatonuga o nā Tūlaga Fakailo o te COVID-19 ke nonofo i nā fale.

Ko hē ā te fai i he fakalavelave fakafuaheki (external link)

Te ōlaga i te Tūlaga 2

I te Tūlaga Fakailo 2, e tatau koe ke:

  • Tūmau i he 2-mita e mamao ai ma iētahi tino i fafo atu o nā kāiga, ma he 1-mita i nā falefaigāluega
  • Fai he mea pupuni mata i luga o nā auala a te Mālō (vēia ko nā pāhi), vakalele pe kāfai e faigata ke taumamao ma iētahi tino, vēia ko nā falekoloa
  • Fakamākeke oi fafano ma holo ke mamago na lima i nā taimi uma e tatau ai
  • Telefoni te fōmai pe ko te telefoni fehoahoani (Healthline) ma fai he hiakiga. Kāfai e i ei ni āuga o te fulū, tafe te ihu pe tale oi nofo i te fale. Nahe faimalaga ki he mea, pe fano ki te āoga pe ko te gāluega
  • Mātau nā kogāmea e feoaki ki ei ma ko ai foki nā tino e fetaui ki ei. Fakaaogā te polokalame e faigofie ai ke fakafehokotaki nā tino auā te fāmai (NZ COVID Tracer app), pe he tuhi fakafehokotaki tino āgai ki te COVID-19, pe tuhituhi ki lalo.

E fakagata i he toka 100 oioti ia tino e mafai ke fakatahi vēia ko nā haunigā lotu, nā takaloga ma nā mafutaga fakafiafia.

Ko nā māfutaga mo ni maliu ma nā tanuga e mafai ke auhia atu ki he toka 100 o tagata, kae e i ei nā fakatūlagaga.

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki te hiama COVID-19 virus ma ona āuga (external link)

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki nā hiakiga (external link)

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki nā fehokotakiga e fakaaogā ai te Bluetooth (external link)

Mea pupuni mata ma nā mea ufimata

Ko nā Ufi mata ma nā Pupuni mata e fakamālohia ke fai e tagata uma e feōaki i luga o nā auala fakamua i nā kogāfenua uma o Niu Hila i nā Tūlaga Fakailo uma o te COVID-19. E fautuagia foki ke fai he ufi mata pe he pupuni mata kāfai e faigata ke fakamamao ma iētahi tino, vēia ko nā fale koloa lalahi ma nā fale koloa taigole.

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga agai ki nā ufi mata pe ko ni pupuni mata (external link)

Ko he ā te fai kāfai he tino e oti

Kāfai he tino kua oti:

  1. Fakafehokotaki te fale ola mālōlō e māhani fano ki ei te tino kua maliu pe ko tona fōmai kāiga
  2. Fakafehokotaki te kaufaigaluega o te faleoti kāfai e manakomia.

Kāfai ko te tino nā galo pe nā oti;

  • kae e hē iloa te mafuāga, e tatau ke hukehuke pe ko he ā te māfuāga (post-mortem). Ko te fōmai o te tino maliu e fehoahoani atu i te kāmataga o nā hukehukega, ko nā leoleo foki e ōno fakafehokotaki
  • e mautinoa te mafuāga, ona ko ni hē mālohi, ko te fōmai kāiga e talanoa ki te fale maliu nā fakafehokotaki e koe – e fakailoa ma fakamautinoa e ki lātou ki te fōmai nā fakamatalaga iēnei
  • ona ko te COVID-19, ko te fōmai kāiga o te tino maliu e fehoahoani ke fakamatala atu pe ko ni ā te tatau ke fai.

Mō nā maliu ma nā mīhahā (faigālotu) uma

Ke fehoahoani ke tāofi te pēhi o te COVID-19, ko nā tino e tauāle ma e i ei ō lātou āuga vēia ko tē fulū, e tatau ke nonofo i nā kāiga.

Ko te hakiliga o nā tino hokotaga (contact tracing), ko he vāega tāua o te tātou galuega ke fakaumatia te COVID-19. Ko nā maliu ma nā mīhahā (faigālotu), e tatau ke i ei ni auala ma ni faiga fakatātia, ke hakili ai nā tino hokotaga auā te fāmai.

Fai ni faiga ke haogalēmū — fakamākeke ke fakamamā nā kogāmea e fakaaogā i taimi uma, fafano ō lima ma tauhihi ki te vā mamao ma iētahi tino i taimi uma.

Kāfai e hē kē māfaia oi fakamamao ma iētahi tino iēia e hē kē iloā, e fautua atu ke fuafua e koe pe fai hō pupuni mata.

Nā maliu ma nā mīhahā (faigālotu) i te Fakailo Tūlaga 2

Ko te aofaki o nā tino e mafai ke fakatahi atu ki he maliu pe ko he mihahā e toka 100 i te Fakailo Tūlaga 2.

E hē manakomia nā tino e fakauluulu ki ei nā mafutaga ona ko he maliu, ke fai he lehitala ki te Matāeke tau te Olā Mālōlō (Ministry of Health), ke i ei ni faigālotu pe he mīhahā mō he maliu.

Kae ko te tino fakauluulu tēnei, e tatau ke fakamautinoa e ia kua fakatātia nā takiala ma nā mea e tatau ke fai ke faigōfie ai ke hakili nā tino hokotaga.

Ko nā tūlāfono o nā fakatahiga pe ni mafutaga e fakaaogā foki i te taimi o nā maliu ma nā mīhahā (faigālotu) iēia e fai i nā:

  • faleoti
  • falehā, ma nā tahi fale tapuaki a kaulotu kehekehe
  • fale pe ni koga totogi ke fakaaogā mo te maliu
  • fale o nā kāiga

Mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki nā tūlāfono o nā fakatahiga pe ni mafutaga https://covid19.govt.nz/everyday-life/gatherings-and-events/#social-gatherings-at-alert-level-2

E fautuagia e ki mātou ke taumafai ke nahe fakapipiki ki ni ietahi tino vēia ke kihi pe fuhi ki ei, vāganā ai kāfai ko koe e:

  • nonofo ma nā tino iēnā
  • kāiga tafapili ki ei
  • uō tafapili ki ei.

Ko te tapulā o nā tino e mafai ke auai

Ko te tapulā (hefulu, limahefulu pe helau) e hē fakaopoopoa ki loto nā tino kalaga fakafeiloaki, nā faifeau ma nā lagolago, nā patele ma nā fehoahoani.

Nā vāegā tino e tokalahi

Kāfai ko nā tino e vaevae ki ni kulupu kehekehe, e mafai ke māfuta ki he maliu pe he mīhahā. Kae e tatau ke nahe ova atu te numela o nā tino i te numela fakagata (pe toka hefulu, limahefulu pe helau) e mafai ke māfuta i he taimi e fokotahi. E tatau ke fakaholoholo, e omai he vāega, e uma oi olo kae fatoā omai te tahi vāega. Ko nā vāega takitahi e hē tatau ke milo pe opotia fakatahi.

Kogāmea āvanoa fakapitoa

Ko nā āvanoa fakapitoa, ko ni kogāmea i loto fale pe ko ni koga ei fafo, e tutū kehe mai lava i ni pito fakapitoa o he fale.

Ko nā āvanoa fakapitoa i loto fale ko ni pito e i ei he puipui e matea ai te vā pe fakavā ai mai nā tahi itū pe ko iētahi koga. Ko te puipui e mafai ke fakagāoi pe ko hē puipui tūmau e ō te fale lava.

Ko te āvanoa fakapitoa i loto o he fale, ko te pito e fakapitoa lava kāfai e i ei:

  • he puipui e fakavā ai te pito tēnā mai nā tahi koga – ko te puipui e māfai ke fakagāoi pe ko he puipui lava e ō te fale, pe
  • he 2 mita e vā ai nā tino uma lele ei te koga fakapitoa tēnā ma iētahi tino i tua mai o te āvanoa tēnā.

Kāfai e lahi nā āvanoa fakapitoa, ko nā tino e hē tatau ke milo fakatahi pe feōaki valevale i nā āvanaoa fakapitoa iēnei. E vēnā foki kāfai e olo ki loto o te fale ma ōmamai ki fafo, pe fakaaogā nā tafatafa.

E maua i fea ni au tahi fakamatalaga

Fakatinoga o nā pihinihi ke haogalēmū

Ko nā fale pihinihi kua i ei nā auala kua fakatātia ke mulimuli ai ki nā takiala a te ola mālōlō mō tagata lautele, e mafai ke tatala ki te kaufaigāluega ma nā tino fai fakatau.

Ko nā takiala a te ola mālōlō mō tagata lautele e aofia ai:

  • fakapipiki ke fakaaliali he ata o te NZ COVID Tracer app QR code, ma i ei ni iētahi auala ke fakafehokotaki ai nā tino; ma
  • tauhihi ki te auala tūmamā vēia ke fafano na lima ma fufulu pe holo ia luga o nā kogāmea e fakaaogā, ma
  • mulimuli ki nā takiala ki te vā e taumamao ai mā iētahi tino.

Ko nā tautuaga e fai i nā kogāmea e nonofo ai nā tino fai fakatau – fakatakitakiga, ō lātou fale, ma iētahi gāluega e fai vāvālalata ai nā tino, kae e tauhihi ki nā takiala a te ola mālōlō mo tagata lautele, e mafai ke fakataunuku.

Kāfai e i ei he falefaigāluega e hē mafai ke tauhihi pe fakatātia nā takiala iēnei, e hē mafai ke fai ni ana gāluega pe ni tautūaga.

Ko nā pihinihi uma lele e fakamālohia ke fakaaogā ni iētahi auala e mafai ke fai ai a lātou tautuaga, ma talanoa ki te kaufaigāluega ke matau pe i ei ni mea e fakapokepokegia ai kae vēhea foki ni auala ke fofogia ai.

Ko nā pihinihi e tatau ke tauhihi foki ki nā manakoga faka te ola mālōlō, ke puipuia ke haogalēmū te kaufaigāluega ma pāhia nā takiala fakatatau ki te taukikilaga o te kaufaigāluega.

Ko nā āoga

Ko nā faleāoga e fai ai nā ākoga kamata, āoga pepe, āoga tūlaga lua ma nā āoga mauāluga e tatala mō nā tamaiti i nā vahega uma.

E haogalēmū ia tamaiti kāfai ei nā āoga.

Ko nā tamaiti pe ko nā tamaiti talavou, e tatau ke nonofo i nā kāiga kāfai ko ki lātou:

  • e hē mālohi
  • e i ēi ni āuga o te COVID-19
  • e nofo kehea (self-isolating)
  • e fakatali ki ni lipoti o ni hiakiga ki te COVID-19.

Femālagākiga ma nā feōakiga

Kāfai ko koe e tauale, nofo i te fale.

Kāfai koe e mālohi, e mafai koe ke faimalaga. Kae manatua ke fai nā mea ke haogalēmū ai.

Fakaaogā he mea ufimata i luga o nā auala tāvale mō tagata lauaitele pe kāfai e faigata ke taumamao ma iētahi tino. Mātau lelei na mea e fano koe ki ei.

Ko nā koleniga ma nā fakamālohi tino

I te Fakailo Tūlaga 2, e mafai ke fai ai nā takaloga ma nā fakamālohi tino e mahani ai koe kāfai e fai na mea iēnei i nā auala haogalēmū. Kae kāfai koe e tauale, nofo i te fale.

Kāfai e fai nā koleniga i te mea e i ei ai ia tagata lautele, kāfai e mafai, tūmau ki he 2 mita e mamao ai ma nā tino e hē kē iloa.

E mafai e koe oi fai ni mea vēnei:

  • hāvalivali, fakateletele uila ma fana manu i nā kogāfenua fakahao o te Mālō
  • kaukau i nā fale kaukau mo tagata lautele, kae e i ei nā hā
  • fano ki te fale koleni, kae e i ei nā hā
  • fakatelegā vaka ma nā tukugā vaka.

Ko nā takaloga i nā komiunitī e tatau ke hē ova atu i te toka 100 tino i he kulupu.

Ko nā laufali, te kau komiti ma nā tino fehoahoani ki te fakatinoga o nā takaloga, e hē faitaua i te numela o nā tino toka 100.

Ko nā takaloga iēia e totogi tupe ai te kau tāfafao vēna foki nā tino tākakalo e tali vēia ni tino e totogi tupe, e hē fakatapulāgia te numela aofaki o nā tino e mafai ke takakalo. Ko te mafuāga, ona ko nā kau tākakalo e vēia lava ko ni tino faigāluega. Kae ko nā tino matamata e fakatuha ki ni fakatahiga, e tatau ai ke fakagata te aofaki ki te 100.

Ko nā malae takaloga e mafai ke lahi nā kogāmea e fakamatea i ni tuākoi, kae tauhihi:

  • ke toka 100 ia tino i he kulupu
  • kāfai ei fafo, vavae na tino i taimi uma e taumamao ai i he 2 mita pe vavae i ni mea fakavā.

Ko nā kulupu e hē tatau ke milo fakatahi pe fakaaogā fakatatahi ni fale e māhani oi fakaaogā e tagata lautele vēia ko nā tafatafa ma nā fale talekele.

He tiute e ō nā tino e pelenia nā fakatahiga, ma te tino e taukikilāgia te malae takaloga, nā tafatafa ma nā fale takele, ke fakamaumau nā fakamātalaga o nā tino e fakatahi, fakatatau mo nā fakafehokotakiga auā te fāmai.

Ni taki mai te Ofiha o Takaloga i NiuHila (external link)

Ko nā fakatahiga

E hē hilia he toka 100 o ni tino e mafai ke mafuta pe fakatahi i he kogāmea i he taimi e fokotahi.

E aofia ai:

  • kāfai e i ei ni tino ahiahi ki tō kāiga
  • mafutaga faka kāiga
  • faipoipoga
  • haunigā lotu
  • fakatahiga a nā komiuniti ma nā takaloga
  • mafutaga vēia ko nā aho fānau pe ko nā fakafiafiaga faka fakaipoipoiga

Ko nā takiala ma nā fautuaga mo nā tanuga ma nā maliu

Ko nā tino e fakataunuku e ki lātou nā tautūaga mō ni mafutaga pe ko ni fakatāhiga, e hē faitaua i loto o te aofaki e fakagata ai nā tino e toka 100.

Fakamākeke ke fakamamā nā kogāmea e fakaaogā, fafano ō lima ma tauhihi ki te vā e mamao ai ma iētahi tino i taimi uma kāfai e mafai. Kāfai e hē kē mafaia oi tauhihi ki te vā mamao mā iētahi tino e hē kē iloa, fuafua e koe pe fai hō pupuni mata.

Ko te tino e peleni pe fakauluulu ki ei nā fakatāhiga, e manakomia i luga o te tūlāfono ke fakamaumau nā igoa o nā tino e mafuta pe fakatahi, ke mautinoa e mafai ke fakafehokotaki nā tino kāfai e tatau ai. E hē manakomia kāfai ko nā tino e mafuta pe fakatahi e iloa uma nā tino i te mafutaga, kae ko he mea lelei tēnei ke fai.

Kāfai na totogi e koe he fale ke fai ai he fakatahiga, ko nā tūlāfono mō nā fakatahiga e fakaaogā.

Last updated: