Te ōlaga i te Tūlaga 2 | Living at Level 2

Kāfai koe e makalili, fulū, pe i ei ni ō āuga o te COVID-19, fakamolemole oi nofo i te fale ma telefoni te Healthline e hēai he totogi 0800 358 5453, pe ko tō fōmai kāiga mo ni fautūaga pe tatau ke fai hō hukehukega. Manatua, e hē i ei he totogi ke fai he hiakiga pe ko he hukehukega ki te fāmai.

Kāfai e i ei he fakalavelave fakafuaheki, telefoni vave te numela 111.

I te Tūlaga Fakailo 2, e tatau koe ke:

  • Tūmau i he 2-mita e mamao ai ma iētahi tino i fafo atu o nā kāiga, ma he 1-mita i nā falefaigāluega
  • fai hō pupuni mata i luga o nā auala femalagaākiga fakamua a te mālō, ma nā kogāfenua o femalagākiga uma, i luga o nā vakalele, i luga o nā tavale laku pāhehe, pe ko nā tavale e feoaki fakatatahi ai ni tino, i nā falemai ma nā pihinihi iēia koi matala lava. E fautuagia ke fai foki hō pupuni mata kāfai e faigāta ke fakamamao mā ietahi tino.
  • Fakamākeke oi fafano ma holo ke mamago na lima i nā taimi uma e tatau ai
  • Telefoni te fōmai pe ko te telefoni fehoahoani (Healthline) ma fai he hiakiga. Kāfai e i ei ni āuga o te fulū, tafe te ihu pe tale oi nofo i te fale. Nahe faimalaga ki he mea, pe fano ki te āoga pe ko te gāluega
  • Mātau nā kogāmea e feoaki ki ei ma ko ai foki nā tino e fetaui ki ei. Fakaaogā te polokalame e faigofie ai ke fakafehokotaki nā tino auā te fāmai (NZ COVID Tracer app), pe he tuhi fakafehokotaki tino āgai ki te COVID-19, pe tuhituhi ki lalo.

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki te hiama COVID-19 virus ma ona āuga (external link)

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki nā hiakiga (external link)

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga āgai ki nā fehokotakiga e fakaaogā ai te Bluetooth (external link)

Mea pupuni mata ma nā mea ufimata

Ko nā ufi mata ma nā pupuni mata e manakomia i luga o te tulāfono ke fai:

  • i luga o nā auala femalagaākiga fakamua a te mālō ma nā kogāfenua o femalagākiga uma, vēia ko nā fale tuleni ma nā koga e tutu ai nā pāhi
  • kāfai e ahiahi ki nā falemai
  • i hō he fale pihinihi pe ko nā tautuaga iēia e matala pea e manakomia ai ke kikila mata ki nā tino fakatau koloa, e aofia ai nā falekoloa lalahi, nā fale talavai ma nā pāmu penihini.

Ko nā ufi mata foki e fautuagia foki ke fai i nā taimi uma e fano ai koe ki fafo mā tō fale.

Kiliki ki kinei mō ni iētahi fakamatalaga agai ki nā ufi mata pe ko ni pupuni mata

Fakatinoga o nā pihinihi ke haogalēmū

Ko nā fale pihinihi kua i ei nā auala kua fakatātia ke mulimuli ai ki nā takiala a te ola mālōlō mō tagata lautele, e mafai ke tatala ki te kaufaigāluega ma nā tino fai fakatau.

Ko nā takiala a te ola mālōlō mō tagata lautele e aofia ai:

  • fakapipiki ke fakaaliali he ata o te NZ COVID Tracer app QR code, ma i ei ni iētahi auala ke fakafehokotaki ai nā tino; ma
  • tauhihi ki te auala tūmamā vēia ke fafano na lima ma fufulu pe holo ia luga o nā kogāmea e fakaaogā, ma
  • mulimuli ki nā takiala ki te vā e taumamao ai mā iētahi tino.

Ko nā tautuaga e fai i nā kogāmea e nonofo ai nā tino fai fakatau – fakatakitakiga, ō lātou fale, ma iētahi gāluega e fai vāvālalata ai nā tino, kae e tauhihi ki nā takiala a te ola mālōlō mo tagata lautele, e mafai ke fakataunuku.

Kāfai e i ei he falefaigāluega e hē mafai ke tauhihi pe fakatātia nā takiala iēnei, e hē mafai ke fai ni ana gāluega pe ni tautūaga.

Ko nā pihinihi uma lele e fakamālohia ke fakaaogā ni iētahi auala e mafai ke fai ai a lātou tautuaga, ma talanoa ki te kaufaigāluega ke matau pe i ei ni mea e fakapokepokegia ai kae vēhea foki ni auala ke fofogia ai.

Ko nā pihinihi e tatau ke tauhihi foki ki nā manakoga faka te ola mālōlō, ke puipuia ke haogalēmū te kaufaigāluega ma pāhia nā takiala fakatatau ki te taukikilaga o te kaufaigāluega.

Ko nā āoga

Ko nā faleāoga e fai ai nā ākoga kamata, āoga pepe, āoga tūlaga lua ma nā āoga mauāluga e tatala mō nā tamaiti i nā vahega uma.

E haogalēmū ia tamaiti kāfai ei nā āoga.

Ko nā tamaiti pe ko nā tamaiti talavou, e tatau ke nonofo i nā kāiga kāfai ko ki lātou:

  • e hē mālohi
  • e i ēi ni āuga o te COVID-19
  • e nofo kehea (self-isolating)
  • e fakatali ki ni lipoti o ni hiakiga ki te COVID-19.

Femālagākiga ma nā feōakiga

Kāfai ko koe e tauale, nofo i te fale.

Kāfai koe e mālohi, e mafai koe ke faimalaga. Kae manatua ke fai nā mea ke haogalēmū ai.

Ko nā koleniga ma nā fakamālohi tino

I te Fakailo Tūlaga 2, e mafai ke fai ai nā takaloga ma nā fakamālohi tino e mahani ai koe kāfai e fai na mea iēnei i nā auala haogalēmū. Kae kāfai koe e tauale, nofo i te fale.

Kāfai e fai nā koleniga i te mea e i ei ai ia tagata lautele, kāfai e mafai, tūmau ki he 2 mita e mamao ai ma nā tino e hē kē iloa.

E mafai e koe oi fai ni mea vēnei:

  • hāvalivali, fakateletele uila ma fana manu i nā kogāfenua fakahao o te Mālō
  • kaukau i nā fale kaukau mo tagata lautele, kae e i ei nā hā
  • fano ki te fale koleni, kae e i ei nā hā
  • fakatelegā vaka ma nā tukugā vaka.

Ko nā fakatahiga

E hē hilia he toka 100 o ni tino e mafai ke mafuta pe fakatahi i he kogāmea i he taimi e fokotahi.

E aofia ai:

  • kāfai e i ei ni tino ahiahi ki tō kāiga
  • mafutaga faka kāiga
  • faipoipoga
  • haunigā lotu
  • fakatahiga a nā komiuniti ma nā takaloga
  • mafutaga vēia ko nā aho fānau pe ko nā fakafiafiaga faka fakaipoipoiga

Ko nā takiala ma nā fautuaga mo nā tanuga ma nā maliu

Ko nā tino e fakataunuku e ki lātou nā tautūaga mō ni mafutaga pe ko ni fakatāhiga, e hē faitaua i loto o te aofaki e fakagata ai nā tino e toka 100.

Fakamākeke ke fakamamā nā kogāmea e fakaaogā, fafano ō lima ma tauhihi ki te vā e mamao ai ma iētahi tino i taimi uma kāfai e mafai. Kāfai e hē kē mafaia oi tauhihi ki te vā mamao mā iētahi tino e hē kē iloa, fuafua e koe pe fai hō pupuni mata.

Ko te tino e peleni pe fakauluulu ki ei nā fakatāhiga, e manakomia i luga o te tūlāfono ke fakamaumau nā igoa o nā tino e mafuta pe fakatahi, ke mautinoa e mafai ke fakafehokotaki nā tino kāfai e tatau ai. E hē manakomia kāfai ko nā tino e mafuta pe fakatahi e iloa uma nā tino i te mafutaga, kae ko he mea lelei tēnei ke fai.

Kāfai na totogi e koe he fale ke fai ai he fakatahiga, ko nā tūlāfono mō nā fakatahiga e fakaaogā.

Last updated: