Ko‘ai ka ‘akatika‘ia, kia pātia‘ia kite vairākau-paruru COVID-19? | Who can get a COVID-19 vaccine

Kare e tutaki i te vairākau-pāruru COVID-19, e te vai nei no tetai ua atu, i roto i Aotearoa, e 12 mata‘iti, e runga atu.

‘Ākara‘ia Book My Vaccine, me kore ra, taniuniu‘ia te COVID Vaccination Healthline no te ‘akatinamou i tetai tuātau.

Kare e tutaki i te vairākau-pāruru COVID-19, e te vai nei no tetai ua atu, i roto i Aotearoa, e 12 mata‘iti, e tere atu. Kare e manamanatā, noātu to‘ou turanga visa, me kore ra, to‘ou turanga basileia. Kare tetai ua atu ‘akakitekite‘anga ka ko‘iko‘i matou, e ta‘anga‘anga‘ia no te immigration, e ka pāruru‘ia to‘ou muna.

Me pātia‘ia koe ki te vairākau-pāruru, te pāruru ra koe iākoe ‘uā‘orāi, ma te ‘akatopa mai i te ōronga‘anga atu i te COVID-19 ki to‘ou kōpū tangata, au taeake, e te ‘oire tangata.

Tei konei te au ‘akakitekite‘anga pu‘apinga, no runga i te aronga ka ‘akatika‘ia kia pātia‘ia ki te vairākau-pāruru, mei to‘ou mata‘iti, me e nui koe, me kore ra, te ‘āngai pēpe ra koe ki to‘ou ū, me i manamanatā ana koe i te pātia‘ia‘anga ki tetai vairākau-pāruru i mua atu, e, me e au maki takere to‘ou.

Me tei raro koe i te 12 mata‘iti

Kare te aronga i raro ake i te 12 mata‘iti e ‘akatika‘ia kia pātia‘ia ki te vairākau-pāruru Pfizer, i teia taka‘i‘anga.

Me kua tere atu koe i te 65 mata‘iti

Te pu‘apinga nei, e te pōnuiā‘au nei, te vairākau-pāruru ki te aronga kua tere atu i te 65 mata‘iti.

Me kare koe e kai ana i te kiko-manu, me kore ra, e au mea tetai e tāmanamantā ana i to‘ou ora‘anga kopapa

Te meitaki ua ra te vairākau-pāruru no te aronga kare e kai ana i te kiko-manu. Kare ua atu tetai mānga toto kē i roto iāia.

Kare katoa te antibiotics, blood products, DNA, egg proteins, fetal material, gluten, pork products, preservatives, soy, me kore ra, latex (no roto mai te vial stopper i te synthetic rubber – bromobutyl).

Te au mea katoa tei roto i te vairākau-pāruru Pfizer (external link)

Me e nui koe

Me e nui koe, ka ‘akatika‘ia koe kia pātia‘ia kite vairākau-pāruru COVID-19, i tetai ua atu tuātau i to‘ou nui.

Te ‘akakite mai nei te tārē‘ia‘anga te ma‘ata ua atu i te vaine nui tei pātia‘ia kite vairākau-pāruru i roto i teanei ao e, kare e manatā i raro ake i te turanga pōnuiā‘au i te pātia‘ia‘anga, ki te vairākau-pāruru COVID-19.

Ka tauturu katoa pa‘a te pātia‘ia‘anga ki te vairāu-pāruru i te pēpe, i te tuātau nui, i te mea e, kua kitea‘ia mei e, te tuku‘ia ra te antibody na roto i te uaua-pito, e te ū-māmā, i te tauturu i te pāruru i te pēpe.

Me e au uiui‘anga ta‘au, me kore ra, e manamanatā to‘ou, komakoma atu ki to‘ou tangata rapakau.

Me te tautā nei koe kia nui koe

Me te parāni nei koe kia nui koe, ka ‘akatika‘ia koe kia pātia‘ia ki te vairākau-pāruru Pfizer.

Kare te vairākau-pāruru Pfizer e tāmanamanatā i to‘ou genes, me kore ra, i to‘ou turanga kia nui, me kore ra, kia metua-tāne. Kare te mRNA mei roto mai i te vairākau-pāruru, e tomo atu ki roto i te mata o tetai ua atu cell, te ngā‘i tei reira to‘ou DNA.

Kare tetai ua atu tu‘anga o te vairākau-pāruru, me kore ra, te tara protein tei ‘anga‘ia, e tae ki te ‘ua o te vaine, me kore ra, ki te ‘uā-ra‘o.

Me e manatā to‘ou ki tetai vairākau-pāruru

Me i kinokino, me kore ra, i ‘āpikepike viviki ana koe ki tetai vairākau-pāruru, me kore ra, ki tetai pātia‘ia‘anga i mua atu, komakoma atu ki to‘ou taote, tangata rapakau, me kore ra, tangata pātia.

Me e turanga maki anaphylaxis to‘ou

‘Auraka e pātia‘ia ki te vairākau-pāruru, me e turanga maki anaphylaxis to‘ou:

  • ki tetai ua atu mea i roto i te vairākau-pāruru Pfizer
  • ki tetai pātia‘anga vairākau-pāruru Pfizer.

Ea‘a tei roto i te vairākau-pāruru Pfizer - Marae Ora (external link)

Me kare koe e meitaki ana, me kore ra, e pīva to‘ou

Me kare koe e meitaki ana, i te rā ka pātia‘ia koe, me kore ra, e pīva to‘ou tei tere atu i te 38°C, tāvarevare‘ia to‘ou pātia‘anga vairākau-pāruru COVID-19, kia meitaki rava koe.

Me te pātia‘ia ra koe ki tetai atu vairākau-pāruru

Kare koe e ‘akatika‘ia kia pātia‘ia ki te vairākau-pāruru COVID-19, i te taime ‘okotai, ki tetai atu au vairākau-pāruru. Tei runga ua i te vairākau-pāruru, te tuātau ‘akangāro‘i, i mua ake ka pātia ‘aka‘ōu‘ia ei.

Te vairākau-pāruru flu

‘Akatano‘ia kia pou te 2 epetoma i rotopū i te pātia‘ia‘anga ki te vairākau-pāruru COVID-19, e te vairākau-pāruru flu.

Me kua tātuātau‘ia koe no te pātia‘anga vairākau-pāruru COVID-19, pātia‘ia ki nga pātia‘anga vairākau-pāruru COVID-19, na mua – e 3 epetoma i rotopū i teia nga pātia‘anga. Ka rauka iākoe i te patia no te vairākau-pāruru flu, mei te 2 epetoma i muri ake i te rua o to‘ou patia‘ia‘anga.

Me kare koe i tātuātau‘ia ake no te pātia‘anga vairākau-pāruru COVID-19, aere kia patia‘ia to‘ou vairākau-pāruru flu na mua. Ka rauka iākoe i te pātia i to‘ou pātia‘anga mua i te vairākau-pāruru COVID-19, mei te 2 epetoma i muri ake i teia.

Te vairākau-pāruru Measles, Mumps, e te Rubella (MMR)

Te tāmanako atu nei matou kia pātia‘ia koe, ki nga pātia‘anga vairākau-pāruru COVID-19, na mua – e 3 epetoma i rotopū i teia nga pātia‘anga.

Me pātia‘ia koe ki te vairākau-pāruru COVID-19, na mua, ka anoano‘ia koe kia tiaki no tetai 2 epetoma i muri ake i te rua o te pātia‘anga, i mua ake, ka aere atu ei no te pātia‘anga vairākau-pāruru MMR.

Me pātia‘ia koe ki te vairākau-pāruru MMR, na mua, ka anoano‘ia koe kia tiaki no tetai 4 epetoma, i mua ake, ka aere atu ei no te pātia‘anga mua i te vairākau-pāruru COVID-19.

Me e turanga maki takere to‘ou

Te ‘akakite mai nei te au tāmatamata‘anga e, te pu‘apinga nei te vairākau-pāruru na roto i tetai ua atu mata‘iti o te tangata, te turanga tane/vaine, te turanga ‘iti tangata, e te aronga e maki takere to ratou.

Ka rauka kia pātia vave ia koe ki te vairākau-pāruru, me e 16 e tere atu o‘ou mata‘iti, e, kua ō koe ki roto i te tārē‘anga e āru mai nei:

  • E turanga maki to‘ou, tei ‘akatika iākoe kia pātia tutaki-kore ia ki te vairākau-pāruru flu, pērā katoa te vaine nui.
  • Ra‘ira‘i ua atu to‘ou maki manako pakari (tei roto i teia, te schizophrenia, major depressive disorder, bipolar disorder, me kore ra, te schizoaffective disorder, e te adults currently accessing secondary, e te tertiary mental health, e te addiction services).
  • Kare e māriko‘anga, me kore ra, e hypertension kino (e hypertension tetai atu ingoa no te toto-kake). I raro ake i teia turanga, te ‘aka‘āite‘ia nei te kino, ki te 2, me kore ra, tere atu te au vairākau i te ‘aka‘aere‘anga.
  • Kino rava atu to‘ou petepete (karanga‘ia ana BMI ≥40).

No tetai atu arataki‘anga no runga i te pātia‘anga vairākau-pāruru, me e au turanga maki kino atu to‘ou, te vairākau‘ia nei, scans, me kore ra, te kai vairākau nei, ‘ākara‘ia te kupenga uira a te Marae Ora.

Arataki‘anga no runga i te vairākau-pāruru, no te au pupu tātakitai e ‘akakoro‘ia nei, e te au turanga maki — Marae Ora (external link)

Last updated: